Izstādē aplūkojami mākslinieka Jāzepa Pīgožņa darbi, kuri
tapuši plašā laika periodā kopš astoņdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām.
Tādējādi skatītājiem iespējams sekot līdzi mākslinieka radošā rokraksta
attīstībai un apjaust to, cik tuva viņam bijusi Latvija un tās ainava.
Ekspozīcijā iekļautās gleznas atspoguļo Latvijas dabas ziemeļniecisko krāšņumu
un daudzveidību visos gadalaikos un visdažādākajās Latvijas vietās. Autoram
tuvi bijuši arī mazpilsētu skati un mazās, senlaicīgās Pārdaugavas ieliņas
netālu no viņa dzīvesvietas pie Dzegužkalna.
Jāzeps Pīgoznis vienmēr uzsvēris to, cik Latvijas daba ir
mīļa, proti, varam gulēt zālē, nebaidoties, ka sadursimies ar dienvidu zemēm
raksturīgajiem dzelkšņiem, varam doties jebkurā virzienā, jo mūsu ceļu
neaizšķērsos nepārvaramu kalnu grēdas. Mākslinieks apbrīnoja Latvijas ainavu
par to, ka gandrīz aiz katra ceļa līkuma tā atklāj arvien jaunu gleznojamu
motīvu. Viņam piemita spēja saskatīt skaistumu sīkās niansēs, spilgtumu
pelēcībā un mākslas cienīgu motīvu dzelzceļa malā. Un tajā brīdī, kad šos
skatus viņš pārnesa uz audekla, tie tapa kompozicionāli „uzlaboti”, iemirdzējās
krāsās un uzplauka mākslinieka acīm saskatītajā veidolā.
Jāzeps Pīgoznis daudzus gadus darbojies kā grāmatu
ilustrators, īpaši pievēršoties folkloras un bērnu grāmatām. Tāpēc izstādē
iekļauta neliela izlase no viņa ilustrētajām bērnu grāmatām, kuras, iespējams,
pieaugušie apmeklētāji, atpazīs kā savas bērnības mīļākās grāmatas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru