Atklāta izstāde Bauskā

5. septembrī Bauskas muzejā tika atklāta Jāzepa Pīgožņa gleznu izstāde "Ceļojumu piezīmes". Izstāde būs atvērta līdz 30. septembrim. Visi laipni aicināti apmeklēt. Tālāk dažas fotogrāfijas no izstādes un no atklāšanas dienas.

Jāzepa Pīgožņa gleznu izstāde "Ceļojumu piezīmes" Bauskā

Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzejā no 5. līdz 30. septembrim skatāma Jāzepa Pīgožņa gleznu izstāde "Ceļojumu piezīmes".
Pērn aizsaulē aizgājušais mākslinieks Jāzeps Pīgoznis visvairāk pazīstams kā nenogurstošs Latvijas ainavu gleznotājs, taču šajā izstādē iekļauti tieši tie viņa darbi, kuri tapuši ceļojumos. Jau kopš studiju laikiem māksliniekam paticis ceļot, un to viņš aktīvi darījis, apmeklēdams Kaukāzu, Karpatus un citas tolaik pieejamās eksotiskās vietas. Arī pirmajos ārzemju braucienos, piemēram, uz toreizējo Dienvidslāviju, J.Pīgoznis iemūžinājis vietējās, vēlākā kara vēl neskartās, ainavas savās gleznās. Jau pēc Latvijas neatkarības atgūšanas mākslinieks gleznojis Skandināvijas valstīs, Slovākijā, Monako, Itālijā, kā arī tālākos ceļojumos, no kuriem spilgtākie gleznieciskie iespaidi skatāmi mākslinieka gleznās, kuras tapušas Marokā. Gleznojot ceļojumos ārpus savas mīļās Latvijas, Jāzeps Pīgoznis bieži izmantojis atšķirīgu krāsu gammu un gaismu spēles. Jāzepam Pīgoznim patika gleznot plenērā, atrodoties dabā un pārnesot uz audekla mirkļa iespaidu. Tikpat ierasts viņam bija arī gleznot savā darbnīcā pēc redzētajiem iespaidiem. Pēdējo desmit gadu ceļojumos tapušajās gleznās attēloti arī vietējie cilvēki, tādā veidā šīs gleznas uzskatāmas par ģeogrāfisku vietu portretiem.
Izstādes atklāšanas pasākumā tikšanās ar dzīvesbiedri Leontīni  Pīgozni,  meitām Ievu un Lauru Pīgoznēm.
Informācija par muzeja darba laiku, u.c. atrodama šeit.

Izstādē Jāzepa Pīgožņa darbi

No 19. jūnija līdz 31. augustam Rīgas Sv. Pētera baznīcā apskatāma glezniecības izstāde „Osvalds Zvejsalnieks. Latgale. Kolēģi. Plenēri.” Tajā izstādītas arī divas Jāzepa Pīgožņa gleznas.

Par izstādi organizatori raksta:

Šī gada martā, godinot latviešu gleznotāja Jāzepa Pīgožņa piemiņu un mūža ieguldījumu Latvijas glezniecībā, un lai veicinātu mākslinieku interesi glezniecībā atveidot Latvijas dabu un izceltu Latvijas ainavu glezniecības nozīmi - Rīgas dome, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība sadarbībā ar Preiļu novada domi un Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeju, kā arī līdzdarbojoties Meistara draugiem un ģimenes locekļiem, iedibināja „Jāzepa Pīgožņa balvu Latvijas ainavu glezniecībā”, kas pulcējusi plaši pārstāvētu profesionālo mākslinieku loku – konkursa atlasē piedalījās vairāk nekā 100 dažādu paaudžu mākslinieki. Par īpaši spilgtu Jāzepa Pīgožņa dzimtās Latgales atspoguļojumu glezniecībā Rīgas dome piešķīra savu simpātiju balvu profesoram Osvaldam Zvejsalniekam, dāvinot iespēju izveidot personālizstādi Rīgas Sv. Pētera baznīcā.

 

Osvalds Zvejsalnieks (dz. 1944). Viena no nozīmīgākajām personībām savas paaudzes un Latgales mākslas apvienojošajā visumā. Savu ceļu glezniecībā iezīmējis ar regulārām personālizstādēm un līdzdalību kopskatēs kā Latvijā, tā ārvalstīs. Viņa līdzšinējo piesātināto dzīvi Latgales kultūras atdzimšanā, kopšanā var saistīt ar tik daudziem vērienīgi iedzīvinātiem darbiem, kas guvuši simbolisku jēgu un nezūdamības piepildījumu, ka veicējs pavisam droši dēvējams par Latgales un visas Latvijas kultūras zīmi.

Savu balvu, ekspozīcijas telpas, Osvalds Zvejsalnieks netiecās izmantot viens, bet, domājot par kolēģu iespējām šobrīd rādīt savus darbus galvaspilsētā un latviešu glezniecībai tik vajadzīgās, pārāk reti redzamās kopīgās ekspozīcijas, aicināja kolēģus līdzdarboties, dodot iespēju skatītājiem satikties ar atzītiem meistariem un mazāk zināmiem audzēkņiem.

 

Latgale. Osvalds Zvejsalnieks un Latgale ir nešķirami jēdzieni, kā sabiedriskā, pedagoģiskā darba nozīmē, tā gleznieciskajā piepildījumā. Arī šai izstādei gleznotājs vēlējies rādīt to piesātinājumu un radošo daudzpusību, kuru meklējis un atradis dzimtās zemes pamatīgumā un gara vitalitātē. Osvalds Zvejsalnieks ir kolēģu atzinības un kritikas lutināts mākslinieks. To nodrošina viņa profesionalitāte, meistarība un goda vīra stāja. To nodrošina viņa paša vīrišķīgais poētisms, caur caurcaurēm iepazītā dabas mainība, izjūta, kas kopta un vairojusies kopš pusaudžu gadiem, dodoties arī mednieka un makšķernieka gaitās vai ik vasaru vadot studentus mācību praksēs un piedaloties gleznotāju plenēros Latgales krāsainajās mazpilsētās. Var visai droši apgalvot, ka latviešu glezniecībā nav otra meistara, kas ar tādu sirsnību, izpratni, sava veida dokumentalitāti tik izvērstā kvantitātes un kvalitātes pakāpē uz saviem audekliem ir saglabājis Rēzeknes un Dagdas, Krāslavas un Viļakas, Balvu un Preiļu, Ludzas un... Faktiski visu “trešās zvaigznes” pilsētiņu skarbo skaistumu ar šaurajām ieliņām, namiņu jumtu čokuriem, mazdārziņu trakulīgo ziedēšanu. Vēl tikai varētu piebilst, ka viens no Osvalda Zvejsalnieka raksturīgajiem tēliem ir Latgales dievnami un katedrāles. Tos viņš gleznojis atkārtoti un atkārtoti, liekot kā centrālo vertikāli, dominanti gleznu kompozīcijās. Kā formas, tā nojēguma ziņā.

 

Kolēģi. Ekspozīcijas dalībnieku vidū nav nejaušību. Osvalds Zvejsalnieks uzaicinātos viesus izvēlējās pēc noteikta principa. Daļu no domubiedriem profesionalitātes izpratnē, glezniecisko principu atklāsmē, ko uzskata par draugiem kopīgajās dzīves un darba gaitās un daļu no saviem skolniekiem. Pirmo grupu veido kursa biedrene Latvijas Mākslas akadēmijas studiju gados, viena no retajām pasteļglezniecības autoritātēm Latvijā Baiba Vegere un ainavu glezniecības satura inteliģentā atklājēja Vita Merca (laikraksta “Latvijas Avīze” speciālbalvas ieguvēja izstādē “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā”); ilggadīgi kolēģi Latvijas Mākslas akadēmijā – profesors Juris Jurjāns un profesors Roberts Muzis (tagad strādā Latvijas Universitātē un ir Jāzepa Pīgožņa balvas pirmais laureāts).

Osvalda Zvejsalnieka skolniekus šajā ekspozīcijā pārstāv gan Gundega Rancāne, Dārta Hapanioneka, gan Jānis Plivda un Ilze Griezāne, gan Vēsma Ušpele un Inga Onževa, Agra Rītiņa, Svetlana Korkla – Dāvida, Anatolijs Zelčs u.c. Šis nelielais pieminējums ne tuvu neatspoguļo Osvalda Zvejsalnieka pedagoģiskā darba rezultātus. Tie ir krietni izvērstāki un pamatīgāki, jo no 1993. gada viņš ir Rēzeknes Mākslas vidusskolas direktors un no 1998. gada Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles vadītājs, kad profesora Induļa Zariņa rosināts un atbalstīts pats to izveidoja.  Grūti pat apjaust, kā būtu veidojušies 20. un 21. gs mijā mākslas izglītības ceļi Latgalē, ja tās centrālā persona, mudinātājs, rosinātājs, nostiprinātājs nebūtu profesors Osvalds Zvejsalnieks. Katrā ziņā bez pārspīlējuma var teikt, ka viņa vārds jau šodien liekams blakus tādu Latgales kultūras dižo garu ideāliem un veikumam kā Francis Trasuns, Nikodems Rancāns un Francis Kemps.

 

Plenēri. Ekspozīcija lielā mērā veidota uz darbiem, kuru ierosmes vai pat gala rezultāts tapis dabas studiju laikā dažādos plenēros Latgales novados. Uzteicami, ka vairākas pašvaldības atbalsta gan morāli, gan finansiāli šo mākslinieciskās izpētes un sadarbības formu. Tas ir nopietns ieguldījums ne tikai dalībnieku individuālajā attīstībā, bet visas Latvijas ainavu glezniecības nostiprināšanā un pilnveidē, Latvijas mākslas patieso vērtību spozmei. Kā lai neatceras ceļazvaigznes Vilhelma Purvīša vārdus, kas attiecināmi uz visiem plenēru, izstāžu organizatoriem, gleznotājiem: “Mākslas ceļš ir ilgs, un gala tam nav vispārīgi. Un, ja pie horizonta it kā liekas jau saredzams mērķis, tad tam tuvojoties, tas aiziet neaizsniedzamā tālē. Bet tik ilgi kamēr vien mākslinieks redz savu acu priekšā mērķi, viņš ir uzticīgs savai sūtībai un veltīgi nekalpo mākslai. Zaudējot mērķi, viņš zaudē pats sevi.”

Latvija zied Jāņu zālēs un Rīgas Sv. Pētera baznīca atkal zied krāsu simfonijās, fūgās, korāļos, opusos, divertismentos, poēmās un tautas dziesmās, ļaujot katram no skatītājiem piedalīties šajā vasaras saulgriežu mistērijā, kas vēsta par dabas un mākslas neizsmeļamo skaistumu.

Par Jāzepu Pīgozni ainavu glezniecības kontekstā

Jāzepa Pīgožņa meita, gleznotāja Laura Pīgozne raksta:

Jāzepa Pīgožņa glezniecībā ainava ieņem ļoti nozīmīgu vietu. J. Pīgoznis ainavu glezniecībā augstu vērtēja tieši gleznieciskās kvalitātes, visu, kas gleznu bagātina un ļauj ainavai līdz zināmām robežām atkāpties no tā, ko redzam dabā. Krāsu salikumi, kas ir citādāki, nekā tie, ko redzam acu priekšā, palīdz gleznai kļūt gleznieciski pilnvērtīgākai. Kompozīcija, ko mākslinieks izmaina un pakļauj savai iecerei, lai darbs no tā iegūtu. Tāpat kā attiecībā uz jebkuru mākslas darbu, arī ainavu glezniecībā Pīgoznis augstu vērtēja to, ka mākslas darbā ir kaut kas ieguldīts, ka tas nav "tukšs", ka darbs ir piepildīts ar mākslinieka individuālo enerģiju un pieeju.

Visā savā gleznotāja mūžā arī viņš pats nevienu brīdi nav pārtraucis gleznot ainavas. Jau Rozentālskolas gados ainava bija viens no mācību uzdevumiem, tāpat Mākslas akadēmijā. Šajā posmā J. Pīgoznis tik pamatīgi apguva dabas likumību glezniecsko atspoguļošanu, ka - kā pats smējās - nekādi nevarēja tikt no tā vaļā. No jaunības gadiem raksturīgā smagnējākā reālisma viņš arvien vairāk tiecās uz nosacītību, bieži atveidojot dabu jau tuvu plaknei, kā arī spēlējoties ar krāsu niansēm. Viņš tiecās ainavas padarīt arvien gaišākas un vieglākas.

Krāsu salikumi un gleznieciskā faktūra atklājas tuvplānā. Ar Pīgožņa gleznām parasti ir tā - skatoties tuvumā uz atsevšķu 10 kvadrātcentimetru lielu laukumu, redzam energiskus triepienus, faktūras un krāsu kontrastus. Šāds fragments neļauj pat nojaust, ka ir daļa no ainavas. Savukārt atkāpjoties pa gabalu un aplūkojot visu darbu kopumā, redzam dzīvu un reālistisku ainavu, jo tajā ir ievērotas dabas gleznieciskās likumības.

Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā I izstāde

Daudzu cilvēku radošās idejas un ieguldītais darbs ir realizējies šajā notikumā: ir nodibināta Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā un tiek atvērta pirmā izstāde. Tajā piedalās liels skaits Latvijas mākslinieku, un šī ir vienreizēja iespēja vienkopus redzēt tik daudz mūsu mīļās Latvijas ainavu. Visi laipni aicināti apmeklēt izstādi un novērtēt rezultātu, kā arī balsot par skatītāju balvu. Izstāde apskatāma Pēterbaznīcā no 20. marta līdz 16. aprīlim.

Aicina pieteikties Jāzepa Pīgožņa balvai par Latvijas ainavu glezniecībā

Aicina pieteikties Jāzepa Pīgožņa balvai par Latvijas ainavu glezniecībā.

Lai veicinātu mākslinieku interesi glezniecībā atveidot Latvijas dabu un izceltu Latvijas ainavu glezniecības nozīmi Latvijas mūsdienu mākslā, Rīgas dome un Preiļu novada dome sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Mākslas akadēmiju un LBJMFA Jāņa Anmaņa Jauno talantu atbalsta fondu dibina Jāzepa Pīgožņa balvu Latvijas ainavu glezniecībā.

Jāzeps Pīgoznis (1934-2014) ir viens no izcilākajiem Latvijas ainavu gleznotājiem, kura darbi atspoguļo Latvijas dabas ziemeļniecisko krāšņumu un daudzveidību visos gadalaikos un visdažādākajās Latvijas vietās. Mākslinieks apbrīnoja Latvijas ainavu par to, ka gandrīz aiz katra ceļa līkuma tā atklāj arvien jaunu gleznojamu motīvu. Viņam piemita spēja saskatīt skaistumu sīkās niansēs, spilgtumu pelēcībā un mākslas cienīgu motīvu ikvienā vietā.

Balvas dibinātāji aicina māksliniekus iesniegt darbus konkursam, lai piedalītos ceļojošā izstādē un cīnītos par Jāzepa Pīgožņa balvu, saņemot Zelta medaļu un naudas balvu, kuru nodrošina Preiļu novada pašvaldība. Sīkāka informācija par pieteikšanos, darbu iesniegšanu un konkursu pieejama Preiļu novada mājas lapā un šeit:

Nolikums, klikšķiniet uz saites, lai lejuplādētu.

Informācija māksliniekiem

Aicinājums darbu iesniegšanai

Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā 2015.gadā

Pirmajai Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecības izstādei darbi jāiesniedz Pēterbaznīcā, Skārņu ielā 19, Rīgā, LV1050.

Gezniecības darbi, tapuši pēdējo trīs gadu laikā – eļļas, temperas, akrila, vai pasteļa gleznojuma tehnikā (darbu maksimālais skaits 3, darba garākā mala nedrīkst pārsniegt 120 cm) jāiesniedz  2015.gada 23.februārī no 9:00 līdz 13:00.

Žūrija notiek 23.februarī no 14:00 līdz 18:00.

Izstādes atklāšana 2015.gada 19.martā plkst 18:00.

Izstāde Rīgā būs atvērta līdz 16. aprīlim.

Labākie žūrētie darbi (ne vairāk kā 40)  ceļo uz izstādi Preiļos, kur 19. septembrī notiek Galvenās balvas pasniegšana.

Darbu saņemšana atpakaļ 16. aprīlī no 10:00 līdz 16:00.

Lūgums katram izstādes dalībniekam līdz 2015.gada 15.februārim uz Pēterbaznīcu elektroniski (e-pasts: pigoznabalva@inbox.lv) atsūtīt autora sejas foto un CV. Attēli nepieciešami izstādes bukleta un kataloga sastādīšanai.

Tālrunis informācijai: 29484375 (Jānis Anmanis).

Izstāde Sēļu muižā

Jāzepa Pīgožņa izstāde "Mana Latvija" Sēļu muižā skatāma no 22. janvāra līdz 15. februārim.

Izstādē aplūkojami mākslinieka Jāzepa Pīgožņa darbi, kuri tapuši plašā laika periodā kopš astoņdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām. Tādējādi skatītājiem iespējams sekot līdzi mākslinieka radošā rokraksta attīstībai un apjaust to, cik tuva viņam bijusi Latvija un tās ainava. Ekspozīcijā iekļautās gleznas atspoguļo Latvijas dabas ziemeļniecisko krāšņumu un daudzveidību visos gadalaikos un visdažādākajās Latvijas vietās. Autoram tuvi bijuši arī mazpilsētu skati un mazās, senlaicīgās Pārdaugavas ieliņas netālu no viņa dzīvesvietas pie Dzegužkalna.

Jāzeps Pīgoznis vienmēr uzsvēris to, cik Latvijas daba ir mīļa, proti, varam gulēt zālē, nebaidoties, ka sadursimies ar dienvidu zemēm raksturīgajiem dzelkšņiem, varam doties jebkurā virzienā, jo mūsu ceļu neaizšķērsos nepārvaramu kalnu grēdas. Mākslinieks apbrīnoja Latvijas ainavu par to, ka gandrīz aiz katra ceļa līkuma tā atklāj arvien jaunu gleznojamu motīvu. Viņam piemita spēja saskatīt skaistumu sīkās niansēs, spilgtumu pelēcībā un mākslas cienīgu motīvu dzelzceļa malā. Un tajā brīdī, kad šos skatus viņš pārnesa uz audekla, tie tapa kompozicionāli „uzlaboti”, iemirdzējās krāsās un uzplauka mākslinieka acīm saskatītajā veidolā.

Jāzeps Pīgoznis daudzus gadus darbojies kā grāmatu ilustrators, īpaši pievēršoties folkloras un bērnu grāmatām. Tāpēc izstādē iekļauta neliela izlase no viņa ilustrētajām bērnu grāmatām, kuras, iespējams, pieaugušie apmeklētāji, atpazīs kā savas bērnības mīļākās grāmatas.

Izstāde Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

No 16. septembra līdz 4. oktobrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1. stāvā ir skatāma Jāzepa Pīgožņa astoņdesmitajai jubilejai veltīta atceres izstāde „Krāsas un līnijas”. Izstāde būs atvērta pirmdien - piektdien 13.00-19.00, sestdien 11.00-17.00, ieeja bez maksas.

Izstādīto darbu klāsts iedalāms trīs daļās. Pirmā veltīta Jāzepa Pīgožņa pēdējo desmit gadu laikā tapušajiem darbiem – gleznām, kurās sastopamas gan raksturīgās Latvijas ainavas dažādos gadalaikos, mazpilsētu skati, gan citi motīvi, tajā skaitā tālāku ceļojumu iespaidi. Izstādē iekļautas arī grāmatu ilustrācijas, ar kuru starpniecību autors ir pazīstams gandrīz visiem septiņdesmito un astoņdesmito gadu bērniem. Papildus izstādītas mākslinieka ilustrētās grāmatas, un jādomā, ka šajās vitrīnās ikkatrs izstādes apmeklētājs atradīs sev zināmus un lasītus darbus: pārsvarā latviešu folkloru un literatūras klasiku, kā arī izdevumus bērniem.