sestdiena, 2015. gada 31. oktobris
svētdiena, 2015. gada 27. septembris
Ieskats Jāzepa Pīgožņa balvas pasniegšanas pasākumā Preiļos 19.09.2015.
Jāzepa Pīgožņa plenēra dalībnieki:
Plenēra dalībnieku darbu izstāde pie Kultūras nama:
Zelta medaļas ieguvējs mākslinieks Roberts Muzis.
Spēlē Auļi:
Latvijas ainavu izstādes noslēgums:
svētdiena, 2015. gada 13. septembris
Jāzepa Pīgožņa plenērs un balvas pasniegšana Preiļos
No 2015. gada 14.–18. septembrim Preiļos notiek pirmais Jāzepa Pīgožņa
vārdā nosauktais mākslinieku plenērs. Tas noslēgsies ar „Jāzepa Pīgožņa balvas
par Latvijas ainavu glezniecībā” pasniegšanas ceremoniju 19. septembrī Preiļos.
Šogad pirmo reizi jau par
tradīciju kļuvušais glezniecības plenērs Preiļos veltīts pirms gada aizsaulē
aizgājušajam izcilajam ainavu gleznotājam Jāzepam Pīgoznim. Plenērā aicināts
piedalīties „Jāzepa Pīgožņa balvas par Latvijas ainavu glezniecībā 2015”
ieguvējs Roberts Muzis, Jāzepa Pīgožņa meita, māksliniece Laura Pīgozne, balvas
idejas autori Jānis Anmanis un Jānis Streičs un mākslinieki, kuri kopā ar
Jāzepu Pīgozni piedalījušies plenēros Latvijā un ārvalstīs. Latgali šogad
pārstāvēs Osvalds Zvejsalnieks, Jānis Plivda, Ilze Griezāne, Vēsma Ušpele, Vija
Stupāne, Agra Ritiņa. Dalībnieku vidū ir arī tādi Latvijā pazīstami mākslinieki
kā Vita Merca, Ligita Caune, Nukzars Paksadze, Signe Vanadziņa, Inga Jurova.
Plenērā piedalīsies arī mākslinieks Jonass Pleckevičius no Lietuvas. Plenēru
organizē Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs, finansē Preiļu novada
dome.
Plenēra noslēgums notiks 19.
septembrī plkst. 14.00 Preiļu kultūras namā vienlaicīgi ar „Jāzepa Pīgožņa
balvas par Latvijas ainavu glezniecībā” pasniegšanas ceremoniju. Balvas
ieguvējs Roberts Muzis saņems Preiļu novada domes finansēto balvu 3000 eiro
apmērā, kā arī zelta medaļu, kuras autors ir Jānis Strupulis. Pasākumu vadīs
Preiļu goda pilsonis, kinorežisors Jānis Streičs. Muzicēs bungu un dūdu mūzikas
grupa „Auļi”. Projektu atbalsta arī Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Ar balvas pasniegšanu noslēgsies
arī ceļojošā izstāde, kurā skatāmas daudzu autoru gleznas, kuras piedalījās
konkursā par labāko Latvijas ainavu. Šī gada martā izstāde tika atklāta Rīgā,
Pēterbaznīcā, kur arī tika paziņots tās uzvarētājs. Izstādi vēl iespējams
apskatīt Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā līdz nedēļas beigām.
Izstāde, plenērs un balvas pasniegšana Preiļos apliecina Preiļu kā
sparīga, idejām bagāta un mākslas procesus vecinoša kultūras centra nozīmi
Latgalē. „Jāzepa Pīgožņa balvu par Latvijas ainavu glezniecībā” šogad iedibināja
Preiļu novada dome sadarbībā ar Rīgas domi, Latvijas Zinātņu akadēmiju,
Latvijas Mākslas akadēmiju un LBJMFA Jāņa Anmaņa Jauno talantu atbalsta fondu,
lai veicinātu mākslinieku interesi glezniecībā atveidot Latvijas dabu un
izceltu Latvijas ainavu glezniecības nozīmi Latvijas mūsdienu mākslā. Balvu
plānots pasniegt katru gadu.
Atklāta izstāde Bauskā
5. septembrī Bauskas muzejā tika atklāta Jāzepa Pīgožņa gleznu izstāde "Ceļojumu piezīmes". Izstāde būs atvērta līdz 30. septembrim. Visi laipni aicināti apmeklēt. Tālāk dažas fotogrāfijas no izstādes un no atklāšanas dienas.
pirmdiena, 2015. gada 31. augusts
Jāzepa Pīgožņa gleznu izstāde "Ceļojumu piezīmes" Bauskā
Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzejā no 5. līdz 30. septembrim skatāma Jāzepa Pīgožņa gleznu izstāde "Ceļojumu piezīmes".
Pērn aizsaulē aizgājušais mākslinieks Jāzeps Pīgoznis visvairāk pazīstams kā nenogurstošs Latvijas ainavu gleznotājs, taču šajā izstādē iekļauti tieši tie viņa darbi, kuri tapuši ceļojumos. Jau kopš studiju laikiem māksliniekam paticis ceļot, un to viņš aktīvi darījis, apmeklēdams Kaukāzu, Karpatus un citas tolaik pieejamās eksotiskās vietas. Arī pirmajos ārzemju braucienos, piemēram, uz toreizējo Dienvidslāviju, J.Pīgoznis iemūžinājis vietējās, vēlākā kara vēl neskartās, ainavas savās gleznās. Jau pēc Latvijas neatkarības atgūšanas mākslinieks gleznojis Skandināvijas valstīs, Slovākijā, Monako, Itālijā, kā arī tālākos ceļojumos, no kuriem spilgtākie gleznieciskie iespaidi skatāmi mākslinieka gleznās, kuras tapušas Marokā. Gleznojot ceļojumos ārpus savas mīļās Latvijas, Jāzeps Pīgoznis bieži izmantojis atšķirīgu krāsu gammu un gaismu spēles. Jāzepam Pīgoznim patika gleznot plenērā, atrodoties dabā un pārnesot uz audekla mirkļa iespaidu. Tikpat ierasts viņam bija arī gleznot savā darbnīcā pēc redzētajiem iespaidiem. Pēdējo desmit gadu ceļojumos tapušajās gleznās attēloti arī vietējie cilvēki, tādā veidā šīs gleznas uzskatāmas par ģeogrāfisku vietu portretiem.
Izstādes atklāšanas pasākumā tikšanās ar dzīvesbiedri Leontīni Pīgozni, meitām Ievu un Lauru Pīgoznēm.
Informācija par muzeja darba laiku, u.c. atrodama šeit.
trešdiena, 2015. gada 24. jūnijs
Izstādē Jāzepa Pīgožņa darbi
No 19. jūnija līdz 31. augustam Rīgas Sv. Pētera baznīcā apskatāma glezniecības izstāde „Osvalds Zvejsalnieks. Latgale. Kolēģi.
Plenēri.” Tajā izstādītas arī divas Jāzepa Pīgožņa gleznas.
Par izstādi organizatori raksta:
Par izstādi organizatori raksta:
Šī gada martā, godinot latviešu gleznotāja Jāzepa Pīgožņa piemiņu un
mūža ieguldījumu Latvijas glezniecībā, un lai veicinātu mākslinieku
interesi glezniecībā atveidot Latvijas dabu un izceltu Latvijas ainavu
glezniecības nozīmi - Rīgas dome, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu
apvienība sadarbībā ar Preiļu novada domi un Preiļu Vēstures un
lietišķās mākslas muzeju, kā arī līdzdarbojoties Meistara draugiem un
ģimenes locekļiem, iedibināja „Jāzepa Pīgožņa balvu Latvijas ainavu
glezniecībā”, kas pulcējusi plaši pārstāvētu profesionālo mākslinieku
loku – konkursa atlasē piedalījās vairāk nekā 100 dažādu paaudžu
mākslinieki. Par īpaši spilgtu Jāzepa Pīgožņa dzimtās Latgales
atspoguļojumu glezniecībā Rīgas dome piešķīra savu simpātiju balvu
profesoram Osvaldam Zvejsalniekam, dāvinot iespēju izveidot
personālizstādi Rīgas Sv. Pētera baznīcā.
Osvalds Zvejsalnieks (dz. 1944). Viena no
nozīmīgākajām personībām savas paaudzes un Latgales mākslas
apvienojošajā visumā. Savu ceļu glezniecībā iezīmējis ar regulārām
personālizstādēm un līdzdalību kopskatēs kā Latvijā, tā ārvalstīs. Viņa
līdzšinējo piesātināto dzīvi Latgales kultūras atdzimšanā, kopšanā var
saistīt ar tik daudziem vērienīgi iedzīvinātiem darbiem, kas guvuši
simbolisku jēgu un nezūdamības piepildījumu, ka veicējs pavisam droši
dēvējams par Latgales un visas Latvijas kultūras zīmi.
Savu balvu, ekspozīcijas telpas, Osvalds Zvejsalnieks netiecās izmantot
viens, bet, domājot par kolēģu iespējām šobrīd rādīt savus darbus
galvaspilsētā un latviešu glezniecībai tik vajadzīgās, pārāk reti
redzamās kopīgās ekspozīcijas, aicināja kolēģus līdzdarboties, dodot
iespēju skatītājiem satikties ar atzītiem meistariem un mazāk zināmiem
audzēkņiem.
Latgale. Osvalds Zvejsalnieks un Latgale ir nešķirami
jēdzieni, kā sabiedriskā, pedagoģiskā darba nozīmē, tā gleznieciskajā
piepildījumā. Arī šai izstādei gleznotājs vēlējies rādīt to
piesātinājumu un radošo daudzpusību, kuru meklējis un atradis dzimtās
zemes pamatīgumā un gara vitalitātē. Osvalds Zvejsalnieks ir kolēģu
atzinības un kritikas lutināts mākslinieks. To nodrošina viņa
profesionalitāte, meistarība un goda vīra stāja. To nodrošina viņa paša
vīrišķīgais poētisms, caur caurcaurēm iepazītā dabas mainība, izjūta,
kas kopta un vairojusies kopš pusaudžu gadiem, dodoties arī mednieka un
makšķernieka gaitās vai ik vasaru vadot studentus mācību praksēs un
piedaloties gleznotāju plenēros Latgales krāsainajās mazpilsētās. Var
visai droši apgalvot, ka latviešu glezniecībā nav otra meistara, kas ar
tādu sirsnību, izpratni, sava veida dokumentalitāti tik izvērstā
kvantitātes un kvalitātes pakāpē uz saviem audekliem ir saglabājis
Rēzeknes un Dagdas, Krāslavas un Viļakas, Balvu un Preiļu, Ludzas un...
Faktiski visu “trešās zvaigznes” pilsētiņu skarbo skaistumu ar šaurajām
ieliņām, namiņu jumtu čokuriem, mazdārziņu trakulīgo ziedēšanu. Vēl
tikai varētu piebilst, ka viens no Osvalda Zvejsalnieka raksturīgajiem
tēliem ir Latgales dievnami un katedrāles. Tos viņš gleznojis atkārtoti
un atkārtoti, liekot kā centrālo vertikāli, dominanti gleznu
kompozīcijās. Kā formas, tā nojēguma ziņā.
Kolēģi. Ekspozīcijas dalībnieku vidū nav nejaušību.
Osvalds Zvejsalnieks uzaicinātos viesus izvēlējās pēc noteikta principa.
Daļu no domubiedriem profesionalitātes izpratnē, glezniecisko principu
atklāsmē, ko uzskata par draugiem kopīgajās dzīves un darba gaitās un
daļu no saviem skolniekiem. Pirmo grupu veido kursa biedrene Latvijas
Mākslas akadēmijas studiju gados, viena no retajām pasteļglezniecības
autoritātēm Latvijā Baiba Vegere un ainavu glezniecības satura
inteliģentā atklājēja Vita Merca (laikraksta “Latvijas Avīze”
speciālbalvas ieguvēja izstādē “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu
glezniecībā”); ilggadīgi kolēģi Latvijas Mākslas akadēmijā – profesors
Juris Jurjāns un profesors Roberts Muzis (tagad strādā Latvijas
Universitātē un ir Jāzepa Pīgožņa balvas pirmais laureāts).
Osvalda Zvejsalnieka skolniekus šajā ekspozīcijā pārstāv gan Gundega
Rancāne, Dārta Hapanioneka, gan Jānis Plivda un Ilze Griezāne, gan Vēsma
Ušpele un Inga Onževa, Agra Rītiņa, Svetlana Korkla – Dāvida, Anatolijs
Zelčs u.c. Šis nelielais pieminējums ne tuvu neatspoguļo Osvalda
Zvejsalnieka pedagoģiskā darba rezultātus. Tie ir krietni izvērstāki un
pamatīgāki, jo no 1993. gada viņš ir Rēzeknes Mākslas vidusskolas
direktors un no 1998. gada Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles
vadītājs, kad profesora Induļa Zariņa rosināts un atbalstīts pats to
izveidoja. Grūti pat apjaust, kā būtu veidojušies 20. un 21. gs mijā
mākslas izglītības ceļi Latgalē, ja tās centrālā persona, mudinātājs,
rosinātājs, nostiprinātājs nebūtu profesors Osvalds Zvejsalnieks. Katrā
ziņā bez pārspīlējuma var teikt, ka viņa vārds jau šodien liekams blakus
tādu Latgales kultūras dižo garu ideāliem un veikumam kā Francis
Trasuns, Nikodems Rancāns un Francis Kemps.
Plenēri. Ekspozīcija lielā mērā veidota uz darbiem,
kuru ierosmes vai pat gala rezultāts tapis dabas studiju laikā dažādos
plenēros Latgales novados. Uzteicami, ka vairākas pašvaldības atbalsta
gan morāli, gan finansiāli šo mākslinieciskās izpētes un sadarbības
formu. Tas ir nopietns ieguldījums ne tikai dalībnieku individuālajā
attīstībā, bet visas Latvijas ainavu glezniecības nostiprināšanā un
pilnveidē, Latvijas mākslas patieso vērtību spozmei. Kā lai neatceras
ceļazvaigznes Vilhelma Purvīša vārdus, kas attiecināmi uz visiem
plenēru, izstāžu organizatoriem, gleznotājiem: “Mākslas ceļš ir ilgs, un
gala tam nav vispārīgi. Un, ja pie horizonta it kā liekas jau saredzams
mērķis, tad tam tuvojoties, tas aiziet neaizsniedzamā tālē. Bet tik
ilgi kamēr vien mākslinieks redz savu acu priekšā mērķi, viņš ir
uzticīgs savai sūtībai un veltīgi nekalpo mākslai. Zaudējot mērķi, viņš
zaudē pats sevi.”
Latvija zied Jāņu zālēs un Rīgas Sv. Pētera baznīca atkal zied krāsu
simfonijās, fūgās, korāļos, opusos, divertismentos, poēmās un tautas
dziesmās, ļaujot katram no skatītājiem piedalīties šajā vasaras
saulgriežu mistērijā, kas vēsta par dabas un mākslas neizsmeļamo
skaistumu.
ceturtdiena, 2015. gada 19. marts
Par Jāzepu Pīgozni ainavu glezniecības kontekstā
Jāzepa Pīgožņa
meita, gleznotāja Laura Pīgozne raksta:
Jāzepa Pīgožņa glezniecībā ainava
ieņem ļoti nozīmīgu vietu. J. Pīgoznis ainavu glezniecībā augstu vērtēja tieši
gleznieciskās kvalitātes, visu, kas gleznu bagātina un ļauj ainavai līdz
zināmām robežām atkāpties no tā, ko redzam dabā. Krāsu salikumi, kas ir citādāki,
nekā tie, ko redzam acu priekšā, palīdz gleznai kļūt gleznieciski
pilnvērtīgākai. Kompozīcija, ko mākslinieks izmaina un pakļauj savai iecerei,
lai darbs no tā iegūtu. Tāpat kā attiecībā uz jebkuru mākslas darbu, arī ainavu
glezniecībā Pīgoznis augstu vērtēja to, ka mākslas darbā ir kaut kas ieguldīts,
ka tas nav "tukšs", ka darbs ir piepildīts ar mākslinieka individuālo
enerģiju un pieeju.
Visā savā gleznotāja mūžā arī viņš pats nevienu
brīdi nav pārtraucis gleznot ainavas. Jau Rozentālskolas gados ainava bija
viens no mācību uzdevumiem, tāpat Mākslas akadēmijā. Šajā posmā J. Pīgoznis tik
pamatīgi apguva dabas likumību glezniecsko atspoguļošanu, ka - kā pats smējās -
nekādi nevarēja tikt no tā vaļā. No jaunības gadiem raksturīgā smagnējākā
reālisma viņš arvien vairāk tiecās uz nosacītību, bieži atveidojot dabu jau
tuvu plaknei, kā arī spēlējoties ar krāsu niansēm. Viņš tiecās ainavas padarīt
arvien gaišākas un vieglākas.
Krāsu salikumi un gleznieciskā faktūra atklājas
tuvplānā. Ar Pīgožņa gleznām parasti ir tā - skatoties tuvumā uz atsevšķu 10
kvadrātcentimetru lielu laukumu, redzam energiskus triepienus, faktūras un
krāsu kontrastus. Šāds
fragments neļauj pat nojaust, ka ir daļa no ainavas. Savukārt atkāpjoties pa
gabalu un aplūkojot visu darbu kopumā, redzam dzīvu un reālistisku ainavu, jo
tajā ir ievērotas dabas gleznieciskās likumības.
trešdiena, 2015. gada 18. marts
Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā I izstāde
Daudzu cilvēku radošās idejas un ieguldītais darbs ir realizējies šajā
notikumā: ir nodibināta Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā
un tiek atvērta pirmā izstāde. Tajā piedalās liels skaits Latvijas
mākslinieku, un šī ir vienreizēja iespēja vienkopus redzēt tik daudz
mūsu mīļās Latvijas ainavu. Visi laipni aicināti apmeklēt izstādi un
novērtēt rezultātu, kā arī balsot par skatītāju balvu. Izstāde apskatāma
Pēterbaznīcā no 20. marta līdz 16. aprīlim.
trešdiena, 2015. gada 4. februāris
Aicina pieteikties Jāzepa Pīgožņa balvai par Latvijas ainavu glezniecībā
Aicina pieteikties
Jāzepa Pīgožņa balvai par Latvijas ainavu glezniecībā.
Lai veicinātu mākslinieku interesi glezniecībā atveidot
Latvijas dabu un izceltu Latvijas ainavu glezniecības nozīmi Latvijas mūsdienu
mākslā, Rīgas dome un Preiļu novada dome sadarbībā ar Latvijas Zinātņu
akadēmiju, Latvijas Mākslas akadēmiju un LBJMFA Jāņa Anmaņa Jauno talantu
atbalsta fondu dibina Jāzepa Pīgožņa balvu Latvijas ainavu glezniecībā.
Jāzeps Pīgoznis (1934-2014) ir viens no izcilākajiem
Latvijas ainavu gleznotājiem, kura darbi atspoguļo Latvijas dabas
ziemeļniecisko krāšņumu un daudzveidību visos gadalaikos un visdažādākajās
Latvijas vietās. Mākslinieks apbrīnoja Latvijas ainavu par to, ka gandrīz aiz
katra ceļa līkuma tā atklāj arvien jaunu gleznojamu motīvu. Viņam piemita spēja
saskatīt skaistumu sīkās niansēs, spilgtumu pelēcībā un mākslas cienīgu motīvu
ikvienā vietā.
Nolikums, klikšķiniet uz saites, lai lejuplādētu.
Informācija māksliniekiem
Aicinājums darbu
iesniegšanai
Jāzepa Pīgožņa balva
Latvijas ainavu glezniecībā 2015.gadā
Pirmajai
Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecības izstādei darbi jāiesniedz Pēterbaznīcā, Skārņu ielā 19, Rīgā, LV1050.
Gezniecības
darbi, tapuši pēdējo trīs gadu laikā – eļļas,
temperas, akrila, vai pasteļa gleznojuma tehnikā (darbu maksimālais
skaits 3, darba garākā mala nedrīkst pārsniegt 120 cm) jāiesniedz
2015.gada
23.februārī no 9:00 līdz 13:00.
Žūrija notiek
23.februarī no 14:00 līdz 18:00.
Izstādes atklāšana
2015.gada 19.martā plkst 18:00.
Izstāde
Rīgā būs atvērta līdz 16. aprīlim.
Labākie
žūrētie darbi (ne vairāk kā 40) ceļo uz
izstādi Preiļos, kur 19. septembrī notiek
Galvenās balvas pasniegšana.
Darbu saņemšana atpakaļ 16. aprīlī no 10:00 līdz
16:00.
Lūgums
katram izstādes dalībniekam līdz 2015.gada 15.februārim uz Pēterbaznīcu
elektroniski (e-pasts: pigoznabalva@inbox.lv) atsūtīt
autora sejas foto un CV. Attēli nepieciešami
izstādes bukleta un kataloga sastādīšanai.
Tālrunis informācijai: 29484375 (Jānis Anmanis).
ceturtdiena, 2015. gada 15. janvāris
Izstāde Sēļu muižā
Jāzepa Pīgožņa izstāde "Mana Latvija" Sēļu muižā skatāma no 22. janvāra līdz 15. februārim.
Izstādē aplūkojami mākslinieka Jāzepa Pīgožņa darbi, kuri
tapuši plašā laika periodā kopš astoņdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām.
Tādējādi skatītājiem iespējams sekot līdzi mākslinieka radošā rokraksta
attīstībai un apjaust to, cik tuva viņam bijusi Latvija un tās ainava.
Ekspozīcijā iekļautās gleznas atspoguļo Latvijas dabas ziemeļniecisko krāšņumu
un daudzveidību visos gadalaikos un visdažādākajās Latvijas vietās. Autoram
tuvi bijuši arī mazpilsētu skati un mazās, senlaicīgās Pārdaugavas ieliņas
netālu no viņa dzīvesvietas pie Dzegužkalna.
Jāzeps Pīgoznis vienmēr uzsvēris to, cik Latvijas daba ir
mīļa, proti, varam gulēt zālē, nebaidoties, ka sadursimies ar dienvidu zemēm
raksturīgajiem dzelkšņiem, varam doties jebkurā virzienā, jo mūsu ceļu
neaizšķērsos nepārvaramu kalnu grēdas. Mākslinieks apbrīnoja Latvijas ainavu
par to, ka gandrīz aiz katra ceļa līkuma tā atklāj arvien jaunu gleznojamu
motīvu. Viņam piemita spēja saskatīt skaistumu sīkās niansēs, spilgtumu
pelēcībā un mākslas cienīgu motīvu dzelzceļa malā. Un tajā brīdī, kad šos
skatus viņš pārnesa uz audekla, tie tapa kompozicionāli „uzlaboti”, iemirdzējās
krāsās un uzplauka mākslinieka acīm saskatītajā veidolā.
Jāzeps Pīgoznis daudzus gadus darbojies kā grāmatu
ilustrators, īpaši pievēršoties folkloras un bērnu grāmatām. Tāpēc izstādē
iekļauta neliela izlase no viņa ilustrētajām bērnu grāmatām, kuras, iespējams,
pieaugušie apmeklētāji, atpazīs kā savas bērnības mīļākās grāmatas.
Abonēt:
Ziņas (Atom)